Pēc sertifikāta iegūšanas sertifikātu ir jāuztur saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”. Sertificēto arhitektu prakses uzraudzību veic Sertificēšanas centrs. 

Sertifikāta uzturēšanas vispārīgās prasības ir:

  • Praktizēt ar atbilstošu profesionālo rūpību – ievērojot Latvijas Arhitektu savienības Arhitekta profesionālās rīcības un ētikas kodeksu un citus apstiprinātus standartus;
  • Veikt profesionālās pilnveides pasākumus saskaņā ar noteiktajām prasībām;
  • Godprātīgi uzturēt komunikāciju ar Sertificēšanas centru un veikt noteiktos maksājumus.

Aicinām noskatīties SC sagatavotu informatīvu semināru par sertifikāta uzturēšanu. Tā kā video ir sagatavots pirms pēdējiem grozījumiem sertificēšanas kārtībā, lūdzu, pēc tā noskatīšanās rūpīgi iepazīties ar informāciju mājaslapā, tai skaitā Nolikumu NL 03 “Arhitektu sertificēšanas kārtība”.

Katru gadu sertificēts arhitekts Būvniecības informācijas sistēmā iesniedz:

  • Informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā apgūtajām profesionālās pilnveides programmām, semināriem un citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem, norādot to apliecinoša dokumenta izdošanas datumu, dokumenta izdevēju, profesionālās pilnveides mācību programmas vai pasākuma nosaukumu un apjomu, kā  arī pievieno šo dokumentu elektroniski;
  • Informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā veikto patstāvīgo praksi, ja minētā informācija nav pieejama Būvniecības informācijas sistēmā.

Sertifikātu iespējams uzturēt ar diviem prasību izpildes kopumiem, kas attiecas uz praksi un tālākizglītību:

  • Sertifikāta uzturēšanas standarta prasības (“lielais sertifikāts”);
  • Atvieglotās sertifikāta uzturēšanas prasības (“mazais sertifikāts”).

Atvieglotās sertifikāta uzturēšanas prasības attiecas uz sertifikātu ar informatīvo piezīmi “A – viena un divu dzīvokļu dzīvojamo ēku, atsevišķu dzīvokļu daudzdzīvokļu ēkās atjaunošanas un pārbūves, 1. un 2. grupas ražošanas un lauksaimniecības būvju projektēšana”. Informatīvā piezīme nerada nedz tiesības, nedz aizliegumu veikt profesionālo praksi nevienā profesionālās darbības virzienā jebkura apjoma un sarežģītības objektu projektēšanā, tā paredzēta tikai pasūtītāju informēšanai un atvieglotu sertifikāta uzturēšanas prasību pamatošanai. Arhitekti, kuriem piešķirta A piezīme, var uzturēt sertifikātu ar atvieglotām prasībām, maksājot 100 eiro gadā, kā arī pildot mazākas tālākizglītības prasības, kamēr vien arhitekts projektē tikai A piezīmē uzskaitītos objektus. Pirmo reizi lūdzot informatīvās piezīmes un atvieglotu sertifikāta uzturēšanas prasību piešķiršanu, jāiesniedz iesniegums Būvniecības informācijas sistēmā. Iesniegums par A informatīvās piezīmes un atvieglota sertifikāta uzturēšanas prasību piešķiršanu nav jāiesniedz katru gadu. 

Visiem arhitektiem, kam piešķirtas tiesības uzturēt sertifikātu ar atvieglotām prasībām, katra gada sākumā tiek veikta pārbaude pēc BIS datiem, lai novērtētu, vai arhitekts ir ievērojis noteikto projektu loku. Ja tas nav ievērots, tad atvieglotu prasību piemērošana tiek anulēta ar brīdi, kad informācija par neatbilstošu projektu ir parādījusies BIS.

Prakse

Kā prakse tiek ieskaitīta:

  • Projektēšana un būvprojektu vadība;
  • Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un projektu izstrāde;
  • Apbūves priekšlikumi (arī ārpus oficiāli izsludināta metu konkursa);
  • Pašvaldības, valsts institūciju arhitekta darbs;
  • Ekspertīzes;
  • Pedagoģiskā darbība;
  • Jebkura cita arhitekta profesionālā darbība profesijas standarta ietvaros.

Praksē piecu gadu laikā jāsavāc vismaz 9 punkti.

Tālākizglītība (profesionālā pilnveide)

Profesionālā pilnveide apgūstama sekojošās kategorijās:

  • Formālā daļa:
    • Obligātā;
    • Izvēles;
  • Neformālā daļa.

Formālā tālākizglītība ietver:

  • Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akreditētas apmācību programmas;
  • Kursi un semināri (tai skaitā ražotāju un piegādātāju rīkoti, kuros ne mazāk kā divu akadēmisko stundu apjomā tiek sniegta ar konkrētu produktu nesaistīta teorētiska informācija par apskatāmo tēmu);
  • Formālās tālākizglītības nosacījumiem atbilstošu kursu un semināru sagatavošana un pasniegšana. Punktu skaits tiek piešķirts dubultā apjomā kā kursa vai semināra apmeklētājam.

Formālās tālākizglītības obligātās tēmas:

  • Ugunsdrošība;
  • Sabiedrības drošība un veselība;
  • Normatīvie akti.

Formālās tālākizglītības izvēles tēmas:

  • Profesionālā darbība;
  • Prakses vadība;
  • Projekta vadība;
  • Tehniskās zināšanas;
  • Zināšanas par sociālajiem procesiem;
  • Personiskās iemaņas un attīstība;
  • Arhitektūras teorija, vēsture un filozofija.

Neformālā tālākizglītība ietver:

  • Profesionālas publikācijas;
  • Darbs konkursu žūrijās;
  • Aktīva dalība profesionālajā organizācijā (darba grupas, komisijas, organizācijas institūcijas un amati);
  • Uzstāšanās profesionālās konferencēs;
  • Semināru, kursu, apmācību apmeklējums, kas nekvalificējas kā formālie kompetences paaugstināšanas pasākumi.

Piecu gadu laikā jāiegūst sekojošs punktu skaits:

  • 8 punkti sadaļā “Formālie kompetences paaugstināšanas pasākumi – obligātās tēmas”. Jāiegūst vismaz pa 1 punktam katrā no obligātajām tēmām – normatīvie akti, ugunsdrošība, sabiedrības veselība un drošība;
  • 12 punkti sadaļā “Formālie kompetences paaugstināšanas pasākumi – izvēles tēmas”;
  • 5 punkti sadaļā “Neformālie kompetences paaugstināšanas pasākumi”.

Latvijas Arhitektu savienības rīkotie profesionālās kvalifikācijas pilnveides semināri ir pieejami neklātienei video formātā vietnē “Profesionālās kompetences paaugstināšanas pasākumi”.